Šurp grāmatas, uz skolu!
Zinību dienas svētkos 1. septembrī durvis vēra 672 pašvaldību un privātās skolas. Tajās mācīsies vairāk nekā 218 000 skolēnu. Visiem izglītības nozarē iesaistītajiem šis 1. septembris ir izaicinājumu pilns, atsākot mācības klātienē.
Rīgas Franču licejā un Rīgas Valda Zālīša sākumskolā kopā trim klasēm noteikta karantīna, jo atklāta Covid-19 infekcija.
Izmantojot regulāru siekalu testu, skolās pārbaudīs skolēnus, tā cerot laikus atklāt saslimušos, izolēt viņus un noturēt mācības klātienē. Taču vēl pirms 1. septembra skolās radās ķibeles ar testiem. Vairākas izglītības iestādes nebija saņēmušas siekalu testu paraugu komplektus Covid-19 pārbaudei. Vēlāk – laboratorijas kavējās ar rezultātiem un bija skolas, kuras Zinību dienu sagaidīja bez atbildēm. Bija arī citas kļūdas, kuras laboratorija skaidroja.
Foto: LTV / Vita Anstrate
Skolotāji, vecāki un arī skolēni ir neziņā, cik ilgi mācības notiks klātienē. Dažādi eksperti spriež, ka vēl viens mācību gads attālināti kaitēs gan izglītības iegūšanai, gan skolēnu mentālajai veselībai.
Premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka valdībai vairs nebūtu jālemj centralizēti par klātienes mācību pārtraukšanu. Par to būtu jālemj katrā skolā atsevišķi. Arī Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka likumā par Covid-19 ierobežošanu vairāk pilnvaru jādod valdībai un pašvaldībām. Levits jaunajā mācību gadā skolu mācībspēkiem novēl īpašu izturību, bet skolēniem - koncentrēties uz galveno.
Covid-19
Pie mums joprojām ir viens no zemākajiem saslimstības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Latvija ir saglabājusi 25.vietu starp 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm. Taču saslimstība ar vīrusu sāk pieaugt. Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka "pēdējais mirklis", kad Latvijā būtu jānosaka jauni Covid-19 izplatības ierobežojumi, ir 1. oktobris. Ja slimnīcās būs 800 Covid-19 slimnieku, būs jādomā par ārkārtas situācijas izsludināšanu un veselības aprūpes plānveida pakalpojumu ierobežošanu. Amatpersonas un mediķi bažījas par "nevakcinēto epidēmiju". Arī pasaulē uztraucas par zemo vakcinācijas aktivitāti Eiropā. Arī Latvijā tā ir zema.
Daļā sabiedrības asi apspriesto likumu par obligātu vakcināciju konkrētām iedzīvotāju grupām atbildīgā Saeimas komisija neturpina skatīt. Premjers Krišjānis Kariņš jau pirms divām nedēļām piedāvājis atsaukt šos grozījumus, jo brīdis, kad tie būtu efektīvi, ir sen nokavēts. Tikmēr prezidents Levits uzskata, ka valdībai ir jāpieņem noteikumi par profesijām, kur nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, arī skolotājiem. Nebūs arī tā dēvētās vakcinācijas loterijas, jo valdība nolēma no šīs ieceres atteikties.
Neglītais skaistums
Skaistumkopšanas salonu ķēdē “Kolonna” Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau otro reizi konstatējis aplokšņu algu maksāšanu. VID lēš, ka uzņēmums gandrīz divus gadus daļu algas izmaksāja aploksnēs, valsts budžetam nodarīti vairāk nekā 844 000 eiro zaudējumi.
Par skaistumu rinājot, turpmāk skaistumkopšanas procedūras varēs piedāvāt tikai pret Covid-19 potētie vai tie, kuri var uzrādīt izslimošanas sertifikātu. Nozarē spriež, ka tas var ietekmēt pakalpojumu cenas.
Uz robežas
Katru dienu robežsargi uz Latvijas–Baltkrievijas robežas aiztur cilvēkus, kuri mēģina nelikumīgi iekļūt ES. Lai tiktu galā ar situāciju, valdība robežsardzei piešķīra plašākas pilnvaras ārkārtējā stāvokļa laikā robežpārkāpēju nodrošināšanai ar pārtiku un medicīnisko palīdzību.
Robežsardzē arī sākts kriminālprocess pret kādu tulku, kurš nodrošinājis iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā irākiešiem, kuri iepriekš bija nelikumīgi šķērsojuši valsts robežu ar Baltkrieviju. Par robežas nelikumīgu šķērsošanu sākti vairāki kriminālprocesi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītājas amatā apstiprināta Maira Roze. Viņai migrantu krīzes laikā darba būs daudz.
Neapskaužāma situācija ir arī citur pie ES ārējās robežas. Polijas valdība nolēmusi iet Latvijas un Lietuvas pēdās, lūdzot Valsts prezidentu izsludināt ārkārtas stāvokli pierobežas rajonos pie Baltkrievijas.
Saeima atsāk darbu
Darbu rudens sesijā atsāk Saeima. Taču, lai arī lielākā daļa deputātu ir vakcinēti, nav skaidrības par plānu sēdes sasaukt klātienē. To izjaucis deputāts Aldis Gobzems, atsakoties uzrādīt potēšanās vai izslimošanas sertifikātu vai negatīvu testu.
Igaunijas prezidents
Ar 78 balsīm Igaunijas parlamentā otrajā aizklātās balsošanas kārtā par valsts prezidentu ievēlēts Nacionālā muzeja direktors Alars Kariss. Amatā Kariss stāsies oktobrī, nomainot līdzšinējo prezidenti Kersti Kaljulaidu. Intervijā pēc ievēlēšanas viņš sacīja, ka Latvija ir Igaunijai labākais draugs. Savā valstī viņa prioritātes būs zinātne un izglītība.
Talibi svin
31. augustā pēdējais ASV karavīrs pameta Afganistānu, noslēdzot 20 gadus ilgo misiju. Kopumā ASV evakuējušas ap 123 000 cilvēku. Grupējums “Taliban”, kurš pārņēmis teju visu valsti, Kabulas lidostā sarīkoja parādi. Grupējums pabeidzis sarunas par jauno valdību. Sieviešu vadošajās pozīcijās nebūs. Lēmumam seko protesti.
Tikmēr ar bažām uz valsts nākotni raugās Afganistānas inteliģence un organizācijas, kuras sniegušas izglītību meitenēm.
Sportiskie sasniegumi
Latvijas hokeja valstsvienība ir izcīnījusi biļeti uz Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm 2022. gadā. Mūsu sportisti ar rezultātu 2:1 uzvarēja Francijas izlasi. Mums veiskmīgas ir bijušas arī paraolimpiskās vasaras spēles Tokijā. Medaļas izcīnījuši Diāna Dadzīte diska mešanā, titulētais Aigars Apinis un Rihards Snikus ar zirgu ''King of the Dance''.
Svētdien Latvijas labākie skrējēji devās Rīgas maratonā. Uzvaras izcīnīja Kristaps Bērziņš un Amanda Krūmiņa. Šogad maratonā nepiedalījās augstas klases Āfrikas sportisti.
HD kvalitāte
Atklāta jaunā Latvijas Televīzijas Ziņu studija, kurā turpmāk vienkopus, jaunā vizuālā formātā un izcilā HD kvalitātē taps visi LTV Ziņu dienesta raidījumi. Tehniski studija sadalīta zonās, svarīgākajā atrodas “Panorāmas” galds, kurš ir 7 metrus garš.